Drukāt šo nodaļuDrukāt šo nodaļu

Mācību materiāls

9. Indeksi

9.2. Agregātindeksi un vidējie indeksi

Jebkura indeksa galvenā forma ir agregātindeksa forma. Tas veidojas divu absolūto lielumu (agregātu) pretstatīšanas rezultātā.

Produkcijas vērtības (preču apgrozījuma) kopindekss raksturo preču kopējās vērtības attiecību pārskata periodā pret bāzes periodu .

, kur  - produkcijas vērtība pārskata periodā;  - produkcijas vērtība bāzes periodā.

Produkcijas fiziskā apjoma kopindekss ir kvantitatīva rādītāja (produkcijas apjoms) indekss, kur par samērotāju kalpo bāzes perioda cenas. Pēc šī indeksa nosaka fiziskā apjoma pārmaiņu, ja to cenas nebūtu mainījušās: , kur  - pārskata periodā ražoto preču nosacītā vērtība bāzes perioda cenās.

Cenu kopindekss raksturo kā mainās produkcijas vērtība sakarā ar cenu izmaiņām. Par svariem tiek ņemti realizētie preču daudzumi pārskata periodā. Šis ir kvalitatīva rādītāja (cena, pašizmaksa) indekss.

, kur  - faktiskās produkcijas vērtība pārskata periodā;  - pārskata periodā ražoto             preču nosacītā vērtība bāzes perioda cenās.

Starp indeksiem pastāv sakarība:  

Agregātindeksus pārveido vidējā indeksa formā, jo ne vienmēr pieejama sākotnējā informācija.

Visvairāk lietotie aritmētiskais vidējais un harmoniskais vidējais indekss.

Aritmētiskais vidējais indekss ir individuālo indeksu svērtais aritmētiskais vidējais. Lai agregātindeksu pārveidotu par aritmētisko vidējo indeksu skaitītājā esošo indeksējamā elementa nozīmi aizstāj ar individuālā indeksa un indeksējamā elementa saucēja reizinājumu.

Cenu kopindekss:; ;

Cenu aritmētiskais vidējais indekss: ir

Fiziskā apjoma indekss: ; ;

Fiziskā apjoma aritmētiskais vidējais indekss:

Harmoniskais vidējais indekss ir individuālo indeksu svērtais harmoniskais vidējais.

Cenu un fiziskā apjoma harmoniskie vidējie indeksi būs šādi:  un