Drukāt šo nodaļuDrukāt šo nodaļu

Mācību materiāls

1. Statistikas priekšmets

“Statistika – māksla sniegt precīzus datus par to, ko zini” – rakstīja Francijas valstsvīrs un vēsturnieks Ādolfs.Tjers (Marie Joseph Louis Adolphe Thiers, 1797-1877). Zināt statistiku, tas ir stils. Mode var mainīties, bet stils paliek.

Atverot studiju kurus materiālu, Tu vispirms iepazīsies ar statistikas vēsturi, statisku kā zinātni, kas ir statistikas teorētiskais pamats, un, kādi ir statistikas uzdevumi.


Statistikas vēsture

Cilvēcei tās attīstības gaitā ir bijusi nepieciešamība ievākt datus un saprast, ko tie izsaka. Senajā Ēģiptē, Grieķijā, Romas impērijā dati tika ievākti, galvenokārt, lai varētu iekasēt nodokļus, zināt iedzīvotāju skaitu, īpašumus un zemi, veikt militārās operācijas. Viduslaikos baznīca bija tā, kura reģistrēja jaunpiedzimušos, mirušos un laulības. Attīstoties valstu tautsaimniecībām valsts pārvaldei un pilsoniskai sabiedrībai būtiski bija zināt, kas notiek preču realizācijas tirgos, kur un cik daudz iegūt izejvielas, uzskaitīt ražošanas spēku.

Nepieciešamība pēc uzskaites dažādās valstīs veicināja statistikas kā zinātnes veidošanos. Statistika kā zinātne sāka attīstīties 17. gs. vidū divos virzienos:

  • aprakstošā;
  • matemātiskā.

Izpratne par aprakstošo statistiku sāka veidoties Vācijā 17.gs. sākumā. Šīs skolas ievērojamākie pārstāvji ir G. Konrings (1606.-1681.) un G. Ahenvals (1719.-1772.), kurš pirmoreiz Marburgas universitātē 1746. g. uzsāk lasīt lekcijas jaunā disciplīnā, kuru nosauc par statistiku.

Interesanti, ka aprakstošās skolas pārstāvji vispār izvairījās no skaitlisko datu izmantošanas un tikai vēlāk (18.gs. vidū) skaitliskie dati pakāpeniski iekaro tiesības tikt ietvertiem aprakstošās statistikas darbos.

Statistika ir cieši saistīta ar matemātiku. Matemātiskais virziens statistikā sāka veidoties Anglijā ap 17. gs. sākumā, saucoties kā politiskā aritmētika.

Šī virziena pamatlicējs un spilgtākais pārstāvis ir V.Pettijs (1623.-1742.). Atšķirībā no aprakstošās skolas matemātiskā virziena pārstāvji par savu uzdevumu izvirzīja ekonomisko parādību likumsakarību un savstarpējo sakarību atklāšanu ar dažādu aprēķinu palīdzību.Tās uzdevums, ekonomisko un demogrāfisko datu apkalpošana.

Ap 1800. g., izmantojot varbūtības teoriju, izveidojas statistiski matemātiskais virziens, kā "sociālā fizika". Īpašu ieguldījumu šī virziena attīstībā deva beļģu statistiķis A. Ketlē (1796.-1874.). Lielu ieguldījumu varbūtību teorijas attīstībā, kas veido vienu no statistikas nozarēm deva B. Paskals (1623.-1662.), J. Bernulli (1667.-1748.), spēļu teorija, binārais sadalījums un K. Gauss (1777.-1855.), normālais sadalījums, t.s. "Gausa līkne".


Statistikas zinātne

Literatūrā ir atrodamas daudz termina "statistika" definīcijas. Vienkāršākā no tām ir šāda.

Statistika ir zinātne par datu savākšanu, attēlošanu un analīzi.

Termins statistika – cēlies no latīņu valodas vārda "status", kas nozīmē – stāvoklis. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīcā ir rakstīts.

Statistika ir zinātnes nozare, kurā pēta cilvēku sabiedrības, dabas parādību u.c. kvantitatīvās pārmaiņas; statistisko datu savākšana, analīze un interpretācija.

Var minēt četrus iemeslus, kāpēc ir nepieciešams zināt statistiku:
  1. Zināt, kā pareizi reprezentēt un aprakstīt informāciju.
  2. Zināt, kā veikt secinājumus par ģenerālo kopu (vispārināšana), balstoties uz informāciju par izlasi.
  3. Zināt, kā veidot un uzlabot procesus (t.sk. biznesa).
  4. Zināt, kā iegūt ticamu prognozi.

Savukārt, svešvārdu vārdnīca terminu statistika skaidro šādi:
  1. Zinātņu nozare, kas kvantitatīvi pētī cilvēku sabiedrības un dabas parādības.
  2. Datu kopums par kādu parādību vai procesu.
  3. Matemātiskā statistika – lietišķās matemātikas nozare, kas pētī ,kā pareizi iegūstami dati un kā tie pareizi apstrādājami, izstrādā nepieciešamos matemātiskos modeļus.

Statistika ir zinātne, kas nodarbojas ar sabiedrisko parādību stāvokļa un pārmaiņu skaitlisku uztveršanu un mērīšanu un pētī sabiedrisko parādību un procesu skaitliskās likumsakarības konkrētos vietas un laika apstākļos.

Statistikas pētījumu priekšmets ir sociāli ekonomiskās dzīves masveida parādības. Tā pēta šo parādību kvantitatīvo pusi ciešā saistībā ar kvalitatīvo saturu konkrētos vietas apstākļos un laikā.


Statistikas teorētiskais pamats

Kā jebkurā zinātnē, t.sk. ari statistikā teorētisko pamatu veido jēdzieni un kategorijas, kuri kopumā definē attiecīgās zinātnes galvenos principus.

Statistikā svarīgākie jēdzieni un kategorijas ir šādi:

  • kopa;
  • pazīme;
  • variācija;
  • likumsakarība.

Parādības kopuma pētīšana pēc vienas vai vairākām pazīmēm, kas pastāv ierobežoti laikā un telpā, saucas statistiskā kopa.

Piemērs. Dažādu produkcijas veidu ražošana, patēriņš, produkcijas eksports un imports. Šajā gadījumā ir runa par masveida parādību, kas sastopama lielā skaitā, kas ir jāizpēta, izmantojot parādības statistisko kopu. Praktiski un bieži praksē tiek izmantotas mazas kopas, kas saucas izlases.

Statistiskajai kopai piemīt:

  • masveidīgums – liels skaits individuālu gadījumu;
  • vienveidīgums;
  • skaitliska izpausme;
  • regularitāte, atkārtošanās.

Sabiedriskās parādības ir konkrētas un reālas, tātad izmērāmas.

Statistiskā kopa (jeb kopas vienība) sastāv no elementiem. Katru elementu raksturo tam piemītošās pazīmes.

Piemērs. Uzņēmuma darbinieki, kuriem ir kopīgas īpašības jeb pazīmēs.

Pazīmes pēc izteiksmes veida iedala:

1. Kvantitatīvās (skaitliski izteiktas).

Piemērs. Darba samaksa, nostrādās stundas.

2. Kvalitatīvās (vārdiski izteiktas).

Piemērs. Ieņemamais amats.

Statistiskajā kopā pazīmēm eksistē arī variācijas jeb skaitliskas atšķirības.

Statistiskais rādītājs ir pētāmās parādības skaitliskais vērtējums, kas ietver sevī gan kvalitatīvo, gan kvantitatīvo pusi. Tipisku kopas vienības īpašību mēra ar vidējiem rādītājiem (aprakstošā statistika).

Pastāv statistiskās kopas vienveidīguma jēdziens, ar ko saprot kopas visām vienībām piemītošās galvenās īpašības. Viena un tā pati kopa var būt vienveidīga pēc vienas pazīmes un nevienveidīga pēc citas.

Pazīmes kvantitatīvā vai kvalitatīvā izmaiņa, pārejot no kopas vienas vienības uz citu saucas variācija.

Par statistisko likumsakarību pieņemts saukt atkārtošanos, secību un izmaiņu raksturu parādībās.

Statistiskās informācijas lietošana uzņēmumā palīdz atrisināt ne vienu vien problēmu, taču būtiski izprast skaitļu valodu. Tāpēc svarīgi iepazīties ar statistikas metodoloģiju: kopēju noteikumu, statistisko pētījumu paņēmienu sistēmu, kas nodrošina sociāli ekonomisko procesu struktūras, dinamikas, savstarpējo sakarību skaitlisko likumsakarību izpēti.

Statistikas metodoloģijas pamats ir izziņas teorija, t.i. dabas un sabiedrības izpēte savstarpējā iedarbībā, saistībā, dinamikā un attīstībā.

Statistisko pētījumu process izpaužas statistiskās pētīšanas trīs etapos:

  1. Sākotnējās informācijas apkopošana (materiāla grupēšana un sakopošana).
  2. Sākotnējās statistiskās informācijas savākšana (statistiskā novērošana).
  3. Statistisko rādītāju apstrāde, analīze un interpretācija (skaidrojums).

Statistiskos pētījumus raksturo struktūru, sadalījumu.

Piemērs. Viesnīcu ienākumi pa viesnīcu lieluma grupām. nevis "visas viesnīcas kopā".

Statistika pēta arī sakarības (cēloņi un sekas, dinamiskas, teritoriālas sakarības u.tml.).

 Statistisko pētījumu struktūra ir šāda:
  • pētījuma mērķis (neiespējami "savākt visu");
  • pētījuma plānošana (ievērojot apstrādes metodi);
  • datu un/vai informācijas ievākšana (aptaujas anketas, intervijas, monitorings u.c.);
  • datu un/vai informācijas apstrāde (sistematizācija, klasifikācija, grupu veidošana);
  • datu kopas analīze;
  • datu attēlošana (tabulas, grafiki u.tml.);
  • interpretācija (hipotēžu pārbaude, salīdzinājumi ar citiem datiem);
  • secinājumi un priekšlikumi.


Statistikas uzdevumi

Valsts statistikas galvenie uzdevumi ir:

  • apkopot un analizēt savākto statistisko informāciju;
  • publicēt šo informāciju, darot to pieejamu visai sabiedrībai;
  • veidot vienotu, uz starptautiski atzītiem metodoloģijas principiem pamatotu, statistiskās informācijas sistēmu;
  • veidot viedu statistiskās informācijas sistēmu, optimālu lēmumu pieņemšanai visa līmeņa institūcijām, kā arī pētījumu un domu apmaiņas veicināšanai.

Valsts statistikas darbu mūsu valstī vada LR Centrālā statistikas pārvalde (CSP): http://www.csb.gov.lv - tiešās pārvaldes iestāde, kura ir galvenā valsts oficiālās statistikas darbu veicēja un koordinatore. Valsts statistikas galvenie uzdevumi noteikti likumā "Valsts statistikas likums". Valsts statistikas likums (VSL) nosaka valsts statistikas darba organizācijas kārtību Latvijas Republikā (LR Saeimā pieņemts 06.11.1997.): http://www.likumi.lv

Valsts statistikas galvenie uzdevumi ir šādi (likums "Valsts statistikas likums" 3 pants (1)):

  1. veidot vienotu, uz starptautiski atzītiem metodoloģijas principiem pamatotu statistiskās informācijas sistēmu par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi;
  2. apkopot un analizēt savākto statistisko informāciju;
  3. publicēt šo informāciju, darot to pieejamu visai sabiedrībai;
  4. sniegt Saeimai, valsts institūcijām un plašākai sabiedrībai statistisko informāciju, kas nepieciešama lēmumu pieņemšanai, kā arī pētījumu un domu apmaiņas veicināšanai.

Eiropas statistikā informācija tiek publicēta: http://ec.europa.eu/eurostat