Mācību materiāls

3. Statistiskie dati kā analīzes objekts

3.1. Statistisko datu grupēšana

Par grupēšanu sauc statistiskā kopuma sadalīšanu pēc kopējām īpašām pazīmēm kvalitatīvi viendabīgās daļās jeb grupās.

Statistiskā grupēšana ir statistisko kopu veidošana pēc kopējām īpašām pazīmēm, t.i., datu apkopojuma un analīzes metode un tā balstās uz analīzi un sintēzi.

Atkarībā no konkrētā pētījuma uzdevumiem, jārisina grupēšanas metodoloģiskās problēmas:

Grupēšanas rezultātus atspoguļo tabulās (starpsummu tabulas, šķērsgriezumu tabulas u.c.).

Grupēšanas uzdevumi:

• parādību sociāli ekonomisko tipu veidošana;

Piemērs. Uzņēmumu grupēšana pēc īpašumu formām, viesnīcu grupēšana pēc ienākumiem.

• parādību struktūras un tās izmaiņu izpēte;

• sakarību atklāšana starp pētāmajām parādībām.

Grupu veidošana princips balstās uz nepieciešamās grupēšanas pazīmes izvēles, kura pēc sava rakstura var būt:

1.  Kvalitatīva. Skaitliskas: diskrētas (objektu skaits), nepārtrauktas (naudas summas, objektu vērtība, svars u.c.).

Piemērs. Darbinieki pēc to izglītības, dzimuma. 

Grupu skaitu šādos gadījumos ietekmē pazīmes kvalitatīvais raksturs.

Ja kvalitatīvai pazīmei ir daudz veidu, tad par pamatu var kalpot klasifikācija, ko nosaka standarti vai pētījuma mērķis. 

Klasifikators ir sistematizēts kopas elementu, vienību saraksts, viens no svarīgākajiem dokumentiem datu automatizēto sistēmu projektēšanā;

2.  Kvantitatīva. Atributīva (vārdiska izteiksme). Kvantitatīvie grupējumi var būt ļoti dažādi un var veidot daudz grupas. Grupu skaitu nosaka pētāmā rādītāja variācija.

Primārais grupējums - grupējums, kuru veic pirmo reizi. To pazīmi, pēc kuras grupē, sauc par grupējuma pamatu.

Ja grupas izveido pēc vienas pazīmes, tad tādu grupējumu sauc par vienkāršu grupējumu. Ja grupas izveido vienlaicīgi pēc divām vai vairāk pazīmēm, tās savstarpēji saistot un kombinējot, tad tādu grupējumu sauc par kombinētu grupējumu. Gadījumos, kad grupēšanas pazīme ir ar plašām robežām, veido intervālus.

Intervāls ir pazīmes nozīmes, kas atrodas noteiktās robežās. Praksē lieto vienāda un nevienāda garuma intervālus. Vienāda garuma intervālus izmanto tajos gadījumos, kad pazīme zināmās robežās mainās vienmērīgi.

Piemērs. Vienas profesijas darbinieku grupējums pēc darba samaksas lieluma. 

Nevienāda garuma intervālus izmanto tad, kad katra grupa rāda noteiktu tipu.

Piemērs. Bērnu skaits pirmsskolas vecumā, sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas vecumā u.tml. 

Nevienāda garuma intervālus visbiežāk lieto analītiskos grupējumos.

Sekundārais grupējums. Otrreizējais grupējums, kuru veic pilnībā vai daļēji pārveidojot iepriekšējo grupējumu vai tikai kādu tā daļu. Saistot grupēšanu ar tai izvirzītajiem uzdevumiem, izdala šādus grupēšanas veidus:

1.  Tipoloģiskā grupēšana - pētāmas kopas sadalīšana kvalitatīvi vienveidīgās grupās.

2.  Struktūras grupēšana tiek veikta kvalitatīvi viendabīgas kopas struktūras izpēte.

Piemērs. Lai analizētu nodarbināto sastāva izmaiņu pa profesijām.

3.  Analītiskās grupēšanas uzdevums ir atklāt un raksturot sakarības starp dažādām pazīmēm, no kurām vienu uzskata kā rezultātu, bet citas kā faktorus. Pazīmes izvieto noteiktā secībā, ievērojot iespējamo sakarību loģiku.