Mācību materiāls

7.2. Izlašu veidi

Izlases veids ir atkarīgs no pētāmās pazīmes vienību atlases paņēmiena un kārtības no ģenerālā kopuma.

1. Pēc atlases tehnikas izšķir īsti nejaušo jeb loterijas veida atlasi un mehānisko atlasi.
2. Pēc novērojamo vienību atlases atkārtošanās klasificējas atkārtota izlase un neatkārtota izlase.
3. Pēc pētāmo vienību atlases, atlase var būt individuālā un grupveida.
4. Atkarībā no atlases (uzreiz vai pakāpeniski) vienpakāpju izlase un daudzpakāpju izlase.

Praksē, ņemot vērā dažādas īpatnības, visbiežāk lieto sekojošus izlašu veidus:

• īsti nejaušā vai vienkāršā gadījumizlase;
• mehāniskā izlase;
• tipoloģiskā jeb stratificētā izlase;
• sērijveida jeb ligzdveida izlase;
• daudzfāzu izlase;
• daudzpakāpju izlase;
• kombinētā izlase.

Īsti nejaušā izlase vislabāk nodrošina visu kopuma vienību vienādu iespēju nokļūt izlasē. Teorētiski vispamatotākais izlases veids. Atlase var būt gan atkārtota, gan neatkārtota. Palielinot novērojamo vienību skaitu, kļūdas samazinās. Ja izlases kopas vienību skaits , tad izlasi uzskata par mazu. Liela apjoma izlasē .

■          ■                          ■         ■                 ■                           ■ ■                                    ■ ■             ■                             ■ ■■                 ■

7.2.1.att. Nejaušās izlases grafiskais attēlojums.

Mehānisko izlasi parasti lieto tad, ja atlase jāizdara no neierobežota (hipotētiska) ģenerālā kopuma. Visas vienības tiek sakārtotas pēc kādas būtiskas pazīmes augošā vai dilstošā kārtībā, atlase notiek ik pēc noteikta intervāla.

■      ■      ■      ■      ■      ■      ■ ■      ■      ■      ■      ■      ■      ■ ■      ■      ■      ■      ■      ■      ■ ■      ■      ■      ■      ■      ■      ■ ■      ■      ■      ■      ■      ■      ■ ■      ■      ■      ■      ■      ■      ■ ■      ■      ■      ■      ■      ■      ■ ■      ■      ■      ■      ■      ■      ■

7.2.2.att. Mehāniskās izlases grafiskais attēlojums.

Tipoloģiskās izlases veidošanā , visu ģenerālo kopumu vispirms sadala tipiskās, iekšēji pēc iespējas vienveidīgās grupās. Vienību atlasi veic katras grupas ietvaros atsevišķi. Tipoloģiskā izlase ir viens no izplatītākajiem izlases veidiem. Tās paveidi: proporcionālā izlase; vienmērīgā izlase; vidējai kvadrātiskai novirzei proporcionālā izlase.

■ ■       ■       ■     ■     ■   ■                 ■	■             ■ ■     ■
	■          ■    ■   ■

7.2.3.att. Tipoloģiskās izlases grafiskais attēlojums.

Sērijveida izlasi visbiežāk lieto tad, ja ģenerālais kopums dabiski dalās novērojamo vienību apakškopās, kuras nav iespējams dalīt.

7.2.4.att. Sērijveida izlases grafiskais attēlojums.

Daudzpakāpju izlase veidojas, izlases kopumu veidojot pakāpeniski. Pirmajā pakāpē atlasa sērijas, otrajā pakāpē- mazāka apjoma sērijas. Pēdējā pakāpē-novērojamās kopuma vienības. Jo vairāk pakāpju izlasei, jo lielāka kopējā kļūda un jo grūtāk to aprēķināt.

 

7.2.5.att. Daudzpakāpju izlases grafiskais attēlojums.

Daudzfāzu izlase izmanto principu - jo plašāka un sarežģītāka ir novērošanas programma, jo mazākam ir jābūt novērošanas vienību skaitam izlasē un otrādi.

Katrā fāzē izmanto vienu un to pašu izlases vienību. Novērojamo vienību skaits ir diferencēti saistīts ar novērošanas programmas plašumu un sarežģītību.

Kombinētā izlase - vairāku atlases paņēmienu kombinēšana. Izlases metodes trūkums, salīdzinot ar pilno novērošanu, ir izlases jeb reprezentācijas kļūda.

Par reprezentācijas kļūdu sauc zināmu izlases un ģenerālā kopuma raksturotāju neatbilstību, kas rodas sakarā ar to, ka šie kopumi nav vienādi. Tā ir starpība starp ģenerālās kopas parametru lielumu un lielumu, kas aprēķināts izlases novērošanas rezultātā. Reprezentācijas kļūdas lielums atkarīgs no:

• pazīmes nozīmes variācijas ģenerālajā kopā - jo lielāka pazīmes variācija, jo lielāka izlases kļūda un otrādi;
• izlases veida;

Izlases apjoma - jo lielāka izlase, jo mazāka izlases kļūda un otrādi.

Izlases kļūdu var izteikt absolūtās mērvienībās, relatīvās mērvienībās. Par absolūtās kļūdas rādītājiem izmanto standartkļūdu -  un robežkļūdu , kur standartkļūda; jebkurš pētāmais kopas lielums;  pētāmās kopas vidējais lielums; pētāmās kopas vienību skaits; varbūtības koeficients.

7.2.1. tabula. Biežāk lietojamās precizitātes varbūtības un to koeficienti.

Varbūtība, %	68	90	95	99
Varbūtības koeficients	1	1.64	1.96	2.58

Relatīvās kļūdas izsaka, kā absolūtās kļūdas attiecību pret kopas aritmētisko vidējo.

Reprezentācijas kļūdas var būt sistemātiskas un nejaušas.

 7.2.1. att. Reprezentācijas kļūdas veidi.