Drukāt šo nodaļuDrukāt šo nodaļu

Mācību materiāls

4. Absolūtie un relatīvie lielumi

4.2. Absolūtie lielumi

Par absolūtiem lielumiem statistikā sauc rādītājus, kas izsaka pētāmo objektu un parādību tiešos apjomus vai to veidojošo vienību skaitu.

Absolūtie lielumi izsaka konkrētu parādību apjomu, tāpēc tie vienmēr ir nosaukti lielumi un ir statistisko rādītāju pamatforma.

4.2.1.att. Absolūtie lielumi

Absolūto rādītāju izteikšanai lieto dažādas mērvienības, no kurām raskturīgākās ir:

  • naturālās:

         - vienkāršās mērvienības;

         - saliktās mērvienības.

  • naudas;
  • darba.
Individuālie absolūtie lielumi izsaka statistiskās kopas atsevišķām vienībām piemītošo pētāmās pazīmes lielumu.

Summārie absolūtie lielumi ir individuālo lielumu apkopojums, kas izsaka vai nu visa pētāmā objekta, vai arī objekta kādas daļas lielumu.

Absolūtajiem lielumiem obligāti jābūt izteiktiem mērvienībās. Izšķir:

  • naturālās – tonnas, kg, m2, gab., u.c.;
  • naudas (vērtības)– lati, eiro, dolāri u.c.;
  • darba – darba patēriņš cilvēkstundās, cilvēkdienās.

Sākotnējo informāciju var iegūt arī aprēķinu ceļā, izmantojot bilanču metodi. 

Piemērs. Preču apgrozījumu veikalā mēnesī raksturo šāda informācija:

Preču atlikums mēneša sākumā - 124 000 EUR

                                    +

Palielinājums mēneša laikā - 6000 EUR

                                    -

Samazinājums mēneša laikā - 5000 EUR

                                    =

Preču atlikums mēneša beigās - 125 000 EUR

Praksē lieto arī korelatīvās sakarības metodi. Aprēķina formula:; kur  aprēķināmais (tieši nezināmais) absolūtais lielums;  aprēķināšanai izmantojamais zināmais lielums, kas korelatīvi ir saistīts ar lielumu ;  saistību koeficients, kas iegūts empīriskā (pieredzes) ceļā un kas skaitliski izsaka x un y pārmaiņu caurmēra attiecību.