Mācību materiāls

4. Absolūtie un relatīvie lielumi

4.1. Statistisko rādītāju veidi

Statistiskais rādītājs ir lielums, kas adekvāti raksturo pētāmo parādību konkrētas vietas un laika apstākļos. Lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par pētāmo parādību, jāsaista tās kvalitatīvā un kvantitatīvā puse.

Statistiskajiem rādītājiem ir vairākas funkcijas, svarīgākās:

• izziņas (informatīvā);
• vadības (novērtēšanas);
• kontroles;
• prognozēšanas;
• reklāmas.

Pēc pētāmās parādības būtības, statistiskie rādītāji iedalās:

• kvantitātes rādītājos – izteikti mērvienībās, konkrēti skaitļi. 

Piemēram: t, kg, skaits.

• kvalitātes rādītājos - konkrētu objektu īpašību rādītāji.

Kvantitatīvie rādītāji ir:

• visi ekonomiskie rādītāji. Piemēram: pašizmaksa, darba ražīgums, realizētā produkcija;
• demogrāfiskie (dzimstība, mirstība u.c.);
• makroekonomiskie (IKP, inflācija, bezdarbs);
• masveida parādību statistisko īpašību rādītāji.

Pēc teritoriālās noteiktības kvantitatīvie rādītāji var būt:

• reģionālie;
  
• vietējie.

Pēc pētāmās parādības izpētes pakāpes:

• individuālie rādītāji;
• kopsavilkuma rādītāji.

Pēc iegūšanas veida:

• apjoma rādītāji;
• aprēķina rādītāji.

Pēc pētāmās parādības rakstura:

• intervālu rādītāji, nosaka tad, ja tiem ir tendence pieaugt;
• momenta rādītāji, nosaka tad, ja tiem ir svārstīgu izmaiņu tendences.

Statistiskie rādītāji pēc izteiksmes formas iedalās:

• absolūtie lielumi;
• relatīvie lielumi;
• vidējie lielumi.

Statistiskie rādītāji pēc statistiskā rādītāja funkcijas:

• uzskaites rādītāji;
• novērtējuma rādītāji;
• analītiskie rādītāji.